Kompresora, kas nesatur eļļu,{0}}būtiskākās būtības galvenokārt ir definētas ar tā darbības īpašībām, proti, "eļļas neiesaistīšanās saspiešanas procesā"-konkrēti, smēreļļas trūkums gaisa saspiešanas kritiskajos posmos-, tādējādi garantējot izvadītā gaisa tīrību. Šī konstrukcijas iezīme nodrošina, ka iekārta darbības laikā nerada ne eļļas miglu, ne eļļas piesārņojumu, ļaujot tai piegādāt salīdzinoši tīru saspiestu gaisu. Kompresors, kas tiek klasificēts kā tīras kompresijas iekārtas, kompresors, kas nesatur eļļu, parasti izmanto pašeļļojošus materiālus vai specializētus virsmas pārklājumus savā kompresijas kamerā, lai samazinātu berzi un nodilumu, vienlaikus nodrošinot blīvēšanas un saspiešanas funkcijas, izmantojot precīzi{7}konstruētas komponentu pielaides. Lai gan transmisijas komponentiem, piemēram, gultņiem, joprojām ir nepieciešama eļļošana, eļļošanas sistēma tiek turēta pilnībā izolēta no kompresijas sistēmas, tādējādi nodrošinot, ka galīgā gaisa kvalitāte paliek nemainīga.
Lietojumprogrammas ziņā{0}naftu nesaturoši kompresori ir vislabāk piemēroti kā specializēts aprīkojums vidēm, kas prasa augstu tīrības līmeni,-jo īpaši tādās nozarēs kā pārtikas pārstrāde, veselības aprūpe un elektronika, kur īpaši svarīgi ir stingri ievērot gaisa kvalitāti. Piedāvājot atšķirīgas priekšrocības darbības stabilitātes un gaisa tīrības ziņā, šīs vienības arī izvirza augstākas prasības ražošanas procesiem, materiālu precizitātei un apkopes protokoliem; līdz ar to tie parasti pārstāv augstāku aprīkojuma izsmalcinātības līmeni.
